Cietušo Atbalsta Centrs
 



 
Mediācija


ASV vēstnieka runa

ASV profesors Jānis Bolis





















Mediation (starpniecība, izlīgums) Sabiedrībā arvien biežāk rodas konflikti, līdzko indivīds apzinās savas tiesības un patstāvību, vairākkārt pieaug vēlme pašam piedalīties tādu lēmumu pieņemšanā, kas ietekmē viņa dzīvi, arvien retāk cilvēki piekrīt citu diktētiem noteikumiem, tāpēc sabiedrībā pati ir izveidojusies situācija, ka mediācija (izlīgums) ir viens no efektīgākajiem strīdu risināšanas procesiem. Mediation (turpmāk mediācija) ir viena no alternatīvo strīdu risināšanas metodēm. Alternatīvā strīdu risināšana ir visi veidi vai izmantotās tehnikas, kas ļauj pusēm atrisināt strīdu, neejot uz tiesu (sarunas ar vienošanos, izlīgums, mediācija, arbitrāža, šķīrējtiesa). Pretēji tradicionālajam tiesāšanās modelim alternatīvo strīdu (mediācijas) risināšanas veidu pamatā ir nekavējoša, pilnīga, godīga, atklāta starp pusēm un konstruktīva sadarbība, lai atrisinātu strīdu. Mediācijas procesā strīdā iesaistītās puses vienojoties pieņem lēmumu, kāds būs strīda atrisinājums . Savukārt, tiesāšanās procesā tiesnesis paziņo pusēm saistošu lēmumu. Mediācija ir brīvprātīgs process, kurā strīda puses satiekas ar vienu vai vairākiem speciāli apmācītiem (sertificētiem) neatkarīgiem mediatoriem, lai apspriestu domstarpības un panāktu vienošanos, parasti rakstveidā, noslēdzot līgumu, kuru var apstiprināt notārs vai tiesa (ja uzsākts tiesas process). Mediācijas process ir konfidenciāls, notiek neitrālā teritorijā, parasti netiek pierakstīts. Parasti mediācija tiek izmantota kā alternatīva tiesai.
Mediācijas pamatprincipi:
 • brīvprātība - pusēm brīvprātīgi jāpiekrīt piedalīties mediācijas procesā, kā arī jāpiekrīt visiem lēmumiem, kas tiek pieņemti kā mediācijas galarezultāts (mediācija ir neformāls process, kur likuma aizsardzībai dažbrīd ir otršķirīga nozīme. Bieži vien puses, piemēram, namīpašnieks un īrnieks var piekrist atrisināt strīdu noteiktā ceļā, neņemot vērā savas juridiskās tiesības) ;
 • neitralitāte - lai mediators ar abām strīda pusēm varētu nodibināt saikni, kas balstās uz uzticību, ir svarīgi, lai neviena puse nejustos jebkādā veidā no mediatora puses tiesāta (piemēram, lai namīpašnieks nejustos mediatora vainots par stāvokli dzīvoklī, vai īrnieks par to, ka ir parādā namīpašniekam);
 • konfidencialitāte – puses var runāt atklātāk un brīvāk, ja zin, ka informācija nekad netikas publiskota; mediācijas procesā veiktie pieraksti pušu klātbūtnē tiek iznīcināti, tādejādi, pusēm ir iespēja nonākt pie izdevīgāka risinājuma.
 • klienta kontrolēts iznākums- mediatori palīdz pusēm:
 1) definēt problēmas, ar ko tie saskaras,
 2) identificēt vienošanās jomas, strīda jautājumus un variantus atrisinājumam,
 3) izvēlēties variantus, kurus tie uzskata par vislabākajiem sev un otrai pusei (piemēram, tiesa var lemt par īrnieka izlikšanu no dzīvokļa vai uzlikt par pienākumu samaksāt parādu un neizlikt no dzīvokļa, bet mediācijas procesā var atklāt kādu citu alternatīvu veidu, kā atrisināt problēmu pušu starpā).
 Tiesāšanās mīnusi un mediācijas procesa plusi:
1) puses nevar izvēlēties tiesnesi, kurš pieņems nolēmumu, savukārt mediācijā puses pašas sarunu gaitā vienojas par rezultātu ar neitrālu mediatoru, kuru iesaista strīda izšķiršanā;
2) process nav konfidenciāls, civillietās visas lietas izskata atklāti, savukārt mediācijas process ir pilnīgi konfidenciāls;
3) laikietilpīgs process – ikvienā valstī sabiedrība pārmet, ka tiesāšanās ir ļoti ilgs process.
 Latvijā tiesāšanās ilgst vidēji 3 gadus. Tam ir vairāki iemesli, gan nedisciplinēti tiesas dalībnieki, gan Civilprocesa likumā paredzētas plašas iespējas atlikt lietas izskatīšanu, liels lietu skaits, plašas pārsūdzēšanas iespējas. Pretēji, mediācijā – strīdus jautājumu var atrisināt dažu stundu laikā.
4) dārgs process – jo ilgstošāks tiesāšanās process, jo dārgāk tas izmaksā pusēm, šos izdevumus veido ne tikai honorārs pārstāvim, bet arī nenoteiktība un gaidīšana līdz galīgajam verdiktam, ja strīds ir par zaudējumu atlīdzību (iesaldēti līdzekļi, kas pakļauti inflācijas izmaiņu riskam utt.)
5) formāls, neelastīgs un sarežģīts process – procesa norise un kārtība ir stingri reglamentēta likumā, tā ir formāla, kamēr mediācijas procesā valda nepiespiestība, brīva atmosfēra, kas pusēm nerada papildu emocionālo spriedzi;
6) lietas izskatīšanas ierobežošana, izskatot prasības priekšmetu, savukārt mediācijā apskata visus iespējamos un pusēm svarīgos jautājumus, kas sekmē kompromisa panākšanu;
7) netiek noskaidrota objektīvā patiesība, prevalē pušu sacīkstes princips. Toties mediācijā nepastāv sacīkstes princips, bet pamats ir kompromisa meklēšana un abām pusēm izdevīgākās alternatīvas pieņemšana.
8) ierobežots atbildības līdzekļu loks – tiesa, pasludinot spriedumu, var piemērot tikai tos atbildības līdzekļus, kādus paredz attiecīgā tiesību norma, toties mediācijas procesā var brīvi izvēlēties, cik daudz un kādus zaudējumus segt, kādas vēl papilddarbības veikt, jo galvenais, lai puses ar sasniegto vienošanos būtu apmierinātas.
 Latvijā mediācijas process būtībā nav nekāds jaunums, to pierāda kaut vai 1937.gadā pieņemtais Civillikums, kurā regulēts izlīguma institūts. Efektīvi Latvijā mediācijas process darbojas starp ārstiem un pacientiem. Pacientu tiesību aizsardzības centrs darbojas kā “mediators” pacientu un ārstniecisko (medicīnisko) pakalpojumu sniedzēja strīdos.Tāpat mediācijas process tiek izmantots tādās kompleksās tiesiskās attiecībās kā būvniecība. Parasti būvniecības līgumos nesaprašanas galvenokārt rodas par tehniskiem jautājumiem un to risinājumiem, kā arī par paveikto darbu kvalitāti, tāpēc ātrai un efektīvai strīdu risināšanai tiesvedības process nav īsti piemērots. Iztirzājot tiesāšanās procesa ilgumu, būvniecības līguma izmaksas un termiņus, Latvijā būvniecības strīdi ļoti reti tiek izskatīti tiesā, jo mediatoru iesasitīšana strīdu risināšanā spēj sniegt vēlamo rezultātu, ekonomējot naudas resursus un laiku. Tāpat mediācijas process (izlīgums) ir atrunāts Kriminālprocesa likumā par kriminālpārkāpumiem un mazāk smagiem noziegumiem, Darba likumā par strīdu izšķiršanu, LR likumā par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju un bankrotu atrunāta iespēja noslēgt mierizlīgumu visās maksātnepējas stadijās līdz parādnieka mantas izsoles sākumam u.c. likumos. ASV ar likumu noteikts, ka mediatori strādā pie tiesām, pušu pārstāvji kopā ar tiesnesi pirmstiesas konferencē izvērtē strīda noregulēšanas ideālāko modeli (tiesu, vai izmantojot kādu no alternatīvās strīdu risināšanas metodēm, piemēram, mediāciju), arī ASV Civilprocesa likums paredz, ka, pirms iesniedz prasību tiesā, advokātam (vai juristam) jāizskaidro klientam alternatīvie strīda risināšanas procesi un to izmantošanas iespējas, lai noregulētu strīdu. Eiropas valstīs (Vācijā, Igaunijā u.c.) strādā neatkarīgi mediatori. Latvijā apmācīti (sertificēti) neatkarīgi mediatori piedāvā savus pakalpojumus privātpraksēs, nodrošinot, ka pušu starpā panāktais izlīgums patiesi atbilst klienta interesēm un sasniegtais rezultāts ir pareizi atspoguļots izlīguma dokumentā. Pasaules prakse rāda, ka mediācijas procesu biežums dažāda veida strīdu noregulēšanā palielinās. Arī Latvijā šie procesi kļūst populārāki, kas norāda uz sabiedrības spēju inteleģenti un toleranti, ar sapratni un, respektējot otru pusi, novērst konfliktus vai, savstarpēji piekāpjoties, atrisināt radušos strīdus.
 
 


Mediācijas prezentācija PowerPoint formātā

» Mediācijas stadijas

Atpakaļ
developed by nexus