Cietušo Atbalsta Centrs
 



 
Cietušo tiesības
    Neviens no mums nav pasargāts no nelaimes gadījumiem un mēs nevaram prognozēt, kas ar mums vai mūsu tuviniekiem notiks nākošajā brīdī. Jebkurš no mums un mūsu tuviniekiem var kļūt par nozieguma upuri.(kas ir nozieguma upuris?). Latvijā ik gadus par nozieguma upuriem tiek atzīti 32-33 tūkstoši cilvēku ( tajā skaitā bērni). Īstenībā šis skaits ir daudz lielāks, jo ne par visiem noziegumiem tiek ziņots policijai. Noziegums ir ekstremāla, neprognozējama, nestandarta situācija, kurai cilvēki parasti nav gatavi. Šādos gadījumos cilvēki parasti apjūk un nezin, kāda būs viņu pašu turpmākā reakcija sakarā ar notikušo, kas viņiem jādara procesuālajā ziņā, kādas ir viņu tiesības kā cietušajam un galvenais, kur meklēt palīdzību. Lai jūs būtu gatavi jebkurai nestandarta situācijai dzīvē, šajā bukletā jūs tiksiet īsumā iepazīstināti ar to, kas jums jādara, kad esat kļuvis par nozieguma upuri vai liecinieku, kāda ir šī situācija un kur meklēt palīdzību.
 
    Kas ir cietušais?
 
Cietušais kriminālprocesā ir persona, kurai ar noziedzīgu nodarījumu ir nodarīts morāls, fizisks vai mantisks kaitējums.
 
    Praktiski padomi cietušajam kriminālprocesā.
 
    Ko darīt tūlīt pēc noziedzīgā nodarījuma?
Piezvaniet policijai (02) vai glābšanas dienestam (112), pēc tam ja Jums ir savs advokāts, piezvaniet tam.
 
    Kā ziņot policijai?
 
Lai atklātu noziegumu ir būtiski informēt policiju par to pēc iespējas ātrāk. Ja Jūs zvanāt uz policijas nodaļu, tad nosauciet savu vardu, uzvārdu un pasakiet no kurienes zvanāt. Runājiet konkrēti par to, kas ir noticis un nenolieciet klausuli pirms policijas dežurants nav to Jums atļāvis. Ja dzīvojat lauku apvidū, paziņojiet par notikušo arī vietējam policistam. Policijai jāzvana pa tālruņa numuru 02 vai 112 ( vispārējais glābšanas dienesta numurs)
 
    Kā saglabāt pierādījumus?
 
Centieties iegaumēt notikuma iesaistīto personu un transporta līdzekļu pazīmes. Līdz policijas ierašanās brīdim ne Jūs, ne citas personas nedrīkstat mainīt notikuma vietas izskatu (kārtot, tīrīt, aizskart tur atrodošas lietas u.c.).
Ja pret Jums ir izdarīta vardarbība, tad, līdz brīdim, kad ierodas policija vai Jūs pats ierodaties policijā, nesavediet sevi kārtībā un nemazgājieties. Uz saplēstā apģērba vai uz Jūsu ķermeņa var būt policijai svarīgi lietiskie pieradījumi: noziedznieka mati, mikroskopiskas auduma daļiņas u. c. Ja Jūs esat kļuvis par zādzības vai cita pret īpašumu vērsta nozieguma upuri, arī šādā gadījumā ir aizliegts pieskarties notikuma vieta atrodošajām lietām, kārtot nozieguma izdarīšanas vietu. un veikt tamlīdzīgas darbības. Ja Jums nodarīti miesas bojājumi, Jums obligāti jāgriežas pie ārsta.
 
    Kur gūt psiholoģisko atbalstu?
 
Ja noziegums sagādā Jums psihiskas ciešanas, Jums jāgriežas Krīžu centrā vai Cietušo atbalsta centra. Informāciju par šādiem centriem Jūs varat saņemt pa Informācijas dienestu tālruņiem 118, u.c.
 
    Kā rīkoties pirmstiesas izmeklēšanā policijā un prokuratūrā?
 
Pirmstiesas izmeklēšana sastāv no divām stadijām: izmeklēšanas un kriminālvajāšanas.
Izmeklēšanas tiek veikta Valsts policijā, bet kriminālvajāšana- prokuratūrā.
Izmeklēšanas izdarītājs pieņem lēmumu par krimināllietas ierosināšanu, bet prokurors pieņem lēmumu par apsūdzētās personas kriminālvajāšanas uzsākšanu.
 
  1. Jūs varas sniegt iesniegumu policijai rakstiskā vai mutiskā formā (pēdējā gadījumā uz Jūsu paskaidrojumu pamata tiek sastādīts protokols). Pieņemot iesniegumu Jūs brīdinās par atbildību par viltus liecības sniegšanu. Pēc iesnieguma iesniegšanas Jūs to vairs nevarēsit saņemt atpakaļ. 
  2. Ja tiek ierosināta krimināllieta, Jums jāierodas pie procesa virzītāja uz pratināšanu, laikā, kas noteikts Jums atsūtītajā pavēstē vai pa telefonu noteiktajā laikā. Ja kāda iemesla dēļ Jūs nevarat ierasties, paziņojiet par to procesa virzītājam. Pratināšanas laikā procesa virzītājs grib saņemt no Jums informāciju par noziedzīgo nodarījumu un Jūsu sniegtā informācija tiek noformēta protokola veidā. Jums noteikti uzmanīgi jāizlasa protokols, pirms Jūs to parakstāt un jānorāda uz atrastajām nepilnībām un neprecizitātēm Jūsu stāstītā izklāstā. Ja Jums ir iebildumi pret protokolā atspoguļoto notikuma izklāstu, noteikti uzrakstiet savus iebildumus. Ņemiet vērā, ka šis dokuments ir viens no svarīgākajiem krimināllietas materiāliem un tiks izmantots kā pierādījums vainīgā apsūdzībā.
 
Jums jāzina, ka sarežģītākajos gadījumos izmeklēšanas laikā Jūs var nopratināt arī vairāk nekā vienu reizi.
 
  1. Kriminālprocesā Jūs tiksiet nosaukts par cietušo, t.i. par personu, kurai ar noziedzīgo nodarījumu nodarīts fizisks, morāls vai mantisks kaitējums. Par cietušo Jūs atzīs ar procesa virzītāja lēmumu, kur tiks noradītas visas Jūsu tiesības un pienākumi. Jums ir tiesības pieprasīt, lai procesa virzītājs Jums izskaidro, kāda nozīme šīm tiesībām un pienākumiem ir Jūsu gadījumā un kā pareizi izmantot savas tiesības un pildīt savus pienākumus.
 
Jums jāzin, ka Jums kriminālprocesā ir savas tiesības un pienākumi, kas jāizmanto godprātīgi. Jums ir tiesības zināt savas tiesības.
 
Prasiet tās izskaidrot!
 
1.      Ja Jums ir nodarīts mantisks kaitējums, tad ar īpaša lēmuma palīdzību Jūs tiksit atzīts par civilprasītāju. Mantiska zaudējuma gadījumā Jums jāsniedz procesa virzītājam visas nepieciešamās ziņas un dokumentus, kas pierāda nodarītā mantiskā kaitējuma apmēru. Ir lietderīgi kopš nozieguma brīža glabāt visus dokumentus (kvītis, čekus, izziņas u.c.), kas pierāda tos izdevumus, kurus Jūs bijāt spiests ciest nozieguma rezultātā, (piemēram, salauzto durvju remonts, uzturs, kas nepieciešams cietušā veselības uzlabošanai, izdevumi par zālēm un transportu līdz ārstēšanās vietai, lai apmeklētu cietušo u.tml.).
Jums jāzina, ka civilprasībai jābūt pamatotai un juridiski pareizi noformētai. Ieteicam civilprasības noformēšanai lūgt advokāta palīdzību. Par civilprasību krimināllietā nav jāmaksā valsts nodeva.
 
  1. Cietušajiem ir tiesības saņemt valsts kompensāciju  par tīša noziedzīga nodarījuma rezultātā radīto morālo aizskārumu, fiziskajām ciešanām vai mantisko zaudējumu, ja noziedzīgais nodarījums bijis vērsts pret personas dzīvību vai veselību un ir iestājusies personas nāve vai cietušajam nodarīti smagi, vidēja smaguma miesas bojājumi vai noziedzīgais nodarījums bijis vērsts pret personas dzimumneaizskaramību.
    Ja cietušais no vardarbīgā noziedzīgā nodarījuma izdarītāja vai līdzdalībnieka ir saņēmis kompensāciju par nodarīto kaitējumu, un to pierāda maksājumu apliecinošs dokuments, valsts kompensācijas apmēru samazina atbilstoši jau saņemtajai kompensācijai. Pat tad, ja kriminālprocesa gaitā nav noskaidrota vainīgā persona cietušajam ir tiesības pieteikties un kompensāciju. Cietušajam ir tiesības atsaukt iesniegto kompensācijas pieteikumu jebkurā kriminālprocesa stadijā līdz brīdim, kad tiesa aiziet taisīt spriedumu. Cietušā atteikšanās no kompensācijas nevar būt par pamatu apsūdzības atcelšanai, grozīšanai vai attaisnojošam spriedumam.
 
Jums jāzina, ka šajā stadijā Jums ir tiesības pieteikt lūgumus par izmeklēšanas papildināšanu, dokumentu izprasīšanu, papildus ekspertīzes nozīmēšanu, papildus liecinieku nopratināšanu u.c.
 
  1. Prokuroram jāpieņem lēmumu, ja viņš noraida Jūsu lūgumus.
 
Jums jāzina, ka var tikt pieņemts lēmums par atteikšanos ierosināt krimināllietu vai par krimināllietas izbeigšanu.
 
7.      Ja Jūs uzskatāt, ka ar kādu no šiem lēmumiem ir aizskartas Jūsu kā cietušā tiesības, Jūs varat šos lēmumus pārsūdzēt. Pievērsiet uzmanību lēmumā norādītajam tā pārsūdzēšanas termiņam. Lai to pareizi izdarītu ieteicams griezties pie sava advokāta.
  1. Pabeidzot izmeklēšanu krimināllietā, ieteicam izmantot savas tiesības un uzmanīgi iepazīties ar lietas materiāliem, kā arī izdarīt izrakstus. Tas atvieglinās Jums pratināšanu tiesas sēdē. Tas arī ļaus Jums atrast nepilnības un norādīt uz tām procesa virzītājam pirms lieta tiek sūtīta uz tiesu.
  2. Ja Jums tiek draudēts vai Jūs tiekat vajāts, ar mērķi, lai Jūs maināt savas liecības, noteikti ziņojiet par to procesa virzītājam. Šādā gadījumā viņš var lemt jautājumu par Jūsu speciālo procesuālo aizsardzību.
  3. Dažos gadījumos, kad Jūs esat cietis no kriminālpārkāpuma, Jums ir tiesības izlīgt ar nozieguma izdarītāju. Izlīgumu var noslēgt jebkurā procesa stadijā. Izlīgumu labāk noslēgt veicot pārrunas īpaši apmācītas personas klātbūtnē. Veikt šādas pārrunas Jums palīdzēs profesionāli darbinieki Cietušo atbalsta centrā.
    Kā izturēties tiesā?
 
1.      Ja ar Jums saistītā krimināllieta ir nonākusi tiesā, Jums atsūtīs pavēsti uz tiesu, kurā norādīts, kad un kur Jums jāierodas. Papildus informāciju var saņemt pa pavēstē norādīto tiesas telefona numuru.
Jums jāzina, ka ierašanas tiesā Jums ir obligāta.
2.      Ja attaisnojoša iemesla dēļ ( slimība, komandējums un atrašanās ārpus Latvijas u.c.). Jūs nevarat ierasties tiesā norādītajā laikā, paziņojiet par to rakstiski pēc iespējas ātrāk, norādot iemeslu, kura dēļ Jūs nevarat ierasties un pievienojot tam šos apstākļus apstiprinošu dokumentu. Norādiet Jūsu iesniegumā vai Jūs lūdzat lietu atlikt, vai arī izskatīt bez Jūsu klātbūtnes, apstiprinot savas iepriekš sniegtās liecības. Ja Jūs nebrīdināsiet tiesu par savu neierašanos. Aizstāvēt savas tiesības tiesā Jūs varat pats vai ar pārstāvja palīdzību. Par pārstāvi krimināllietā var būt kāds Jūsu tuvs radinieks vai zvērināts advokāts.
3.      Ja Jums nodarīts materiāls kaitējums, bet pirmstiesas izmeklēšanas laikā Jūs neesat atzīts par civilprasītāju (sk. 4. punktu nodaļā Kā izturēties pirmstiesas izmeklēšana policijā un prokuratūrā?), lūdziet tiesu atzīt Jūs par civilprasītāju tiesas sēdē. Šim nolūkam Jums jāpaņem līdzi uz tiesas sēdi dokumentus (rēķinus, čekus), kas pierāda zaudējumu apmēru (piemēram, čeku par salauztās atslēgas remontu, vai jaunas atslēgas pirkšanu). Jūsu prasījums jānoformē rakstiski- civilprasības pieteikuma veidā. Ja civilprasība pieteikta pirmstiesas izmeklēšanas laikā, bet līdz lietas izskatīšanai tiesā Jums radušies papildus zaudējumi, tad civilprasības apmēru Jūs varat palielināt rakstveidā, pievienojot attiecīgus pierādījumus līdz tiesas izmeklēšanas sākumam.
4.      Tiesnesis tiesas sēdē izskaidros Jums Jūsu tiesības un brīdinās par atbildību par nepatiesu liecību došanu un attiekšanos dot liecības, par ko liks Jums parakstīties.
5.      Tiesā Jūs atkārtosiet savus paskaidrojumus, kurus jau bijāt devis iepriekšējas izmeklēšanas laikā. Pēc tam prokurors, apsūdzētais, apsūdzēta pārstāvis varēs Jums uzdot savus jautājumus. Tiesnesis var uzdot jautājumus jebkurā laikā. Pratināšanas laikā Jūs varat izmantot pierakstus, ja Jūsu liecības saistītas ar skaitļiem vai citiem grūti iegaumējamiem datiem.
 
Jums jāzina, ka gadījumā, ja tiesas process nenotiek tādā valodā, kuru Jūs saprotat, Jums ir tiesības uz tulku.
 
1.      Pabeidzot tiesas izmeklēšanu, sākas tiesu debates. Jums ir tiesības uzstāties tiesu debatēs pēc prokurora uzstāšanās.
 
Jums jāzina, ka uzstāties debatēs un uzturēt apsūdzību cietušajam nozīmē izteikt viedokli par tiesājamās personas vainu un piespriežamo sodu, ka arī par civilprasību. Ieteicam izmantot tiesības uzstāties debatēs, lai nezaudētu iespēju nepieciešamības gadījumā pārsūdzēt tiesas spriedumu.
 
2.      Krimināllietu tiesā var izskatīt ar lietā savākto pierādījumu pārbaudi vai bez pierādījumu pārbaudes, ja tiesājamais atzīst savu vainu.. Jums ir tiesības izteikt savu viedokli šajā jautājumā. Pieņemot lēmumu par lietas izskatīšanu bez pierādījumu pārbaudes, tiesai ir jāņem vērā cietušā viedoklis. Jūsu lūgumu par pierādījumu pārbaudi tiesa var noraidīt, ja tas nebūs pietiekami pamatots.
3.      Ja Jūs neapmierina tiesas spriedums, Jūs varat to pārsūdzēt, iesniedzot apelācijas vai kasācijas sūdzību. Lai šādu sūdzību pareizi sastādītu, būtu nepieciešams griezties pie advokāta. Pirmās instances tiesas spriedumu var pārsūdzēt apelācijas instancē un kasācijas instancē 10 dienu laikā pēc sprieduma pasludināšanas.
4.      Jums jāzina, ka Jums ir tiesības iepazīties ar tiesas sēdes protokolu un 3 dienu laikā iesniegt tiesai piezīmes pie protokola, ja Jūs uzskatāt, ka tiesas sēdes gaita vai kāda procesuāla darbība, pēc Jūsu domām, atspoguļota nepilnīgi vai nepareizi.
 
Vecāki Jums jāatceras, ka, ja jūsu bērnam nav 14 gadi un viņu vajag nopratināt kā noziegumā cietušo, pēc LR likumdošanas nopratināšanai jānotiek tikai pārstāvja un psihologa klātbūtnē, pretējā gadījumā inspektors rīkojas nelikumīgi!
 
    Kas notiek ar cilvēku, kurš ir kļuvis par nozieguma upuri?
 
Brīdī, kad cilvēks kļuvis par nozieguma upuri, viņam tā ir kritiska situācija un par viņu var teikt, ka viņš atrodas krīzē.
Vārds “krisis” tulkojumā no grieķu valodas nozīmē izšķirošu pagriezienu, pēkšņu pārmaiņu, liktenīgu pārrāvumu. Krīze tā ir normāla reakcija nenormālā situācijā. Krīze ir kāda notikuma vai situācijas uztvere kā nepanesamas grūtības, kas izsmeļ personas resursus un “tikšanas galā” mehānismus. Ar citiem vārdiem, tā ir tāda situācija cilvēka dzīvē, kad viņš viens pats to nevar pārdzīvot, un viņam ir vajadzīga palīdzība.
 
Krīzes veidi:
1.      attīstības krīze
2.      traumatiskā krīze
 
Mēs runāsim par traumatisko krīzi.
Traumatiskā krīze – indivīda psihiskā situācija, kas rodas pie tādā veida un pakāpes notikumiem, kad cilvēks sajūt nopietnu apdraudējumu
-         savai fiziskai eksistencei – katastrofa
-         sociālai identitātei un drošībai – aizvainojums
-         draudi kādu citu savu mērķu īstenošanai – zaudējums
 
Citiem vārdiem runājot, cilvēka, kurš kļuvis par nozieguma upuri, nokļūst traumatiskā krīzē, kuru izraisa dažāda rakstura zaudējumi:
-         fiziska rakstura (ievainojumi, traumas)
-         emocionālā rakstura (psihiska krīze, satraukums, bailes)
-         materiālā rakstura (vērtīgo mantu zaudējums).
 
Krīzes norise:
1.      šoka fāze (ilgst no dažam sekundēm līdz stundām un pat diennaktīm)
2.      reaktīvā fāze (ilgst 4-6 nedēļas)
3.      izprašanas un risināšanas fāze (6-12 mēnešus pēc traumas)
 
Katram cilvēkam krīzes norise ir ļoti individuāla. Cilvēki var reaģēt uz krīzi un tikt galā paši, un tad cilvēks mainās un kļūst stiprāks. Bet lielākā daļa no cilvēkiem tikai šķietami tiek galā ar krīzi. Viņi izslēdz sāpīgās emocijas no apziņas un tad neatreaģētās emocijas var atgriezties atpakaļ slimību veidā. Var gadīties, ka cilvēks pēc pārdzīvotās krīzes psiholoģiski sabrūk, jo savlaicīgi netiek saņemta palīdzība.
Ja cilvēks, kuram ir zems pašvērtējums, kļuvis par nozieguma upuri, tad notikums var vēl vairāk sagraut viņa ticību sev. Ja nozieguma gaitā cilvēks bija aplaupīts un vēl piekauts, tad iekšējais saspringums būs stiprāks nekā, ja tas būtu noticis atsevišķi.
 
    Šoka fāzē galvenais glābt cilvēku no sekundārās traumatizācijas, jo šoka fāzē mēdz aptumšoties apziņa, cilvēks nevar kontrolēt situāciju. Šoka fāzē cilvēks var neadekvāti uzvesties, var kliegt, plēst drēbes, bet reizēm klusēt un nekustīgi gulēt. Krīze var sākties pakāpeniski un šoka fāzi vispār var nepamanīt. Šādā brīdī būtu labi, ja ar cietušo būtu kopā cilvēki, kuri var viņam palīdzēt pārdzīvot notikušo, nebaidoties no cietušā emocionālās reakcijas, jo ir ļoti svarīgi visas savas jūtas sakarā ar notikušo (bailes, vainas izjūta, kauns utt.) neapspiest, bet izpaust. Šādos gadījumos ir nepieciešama speciālista - psihologa vai psihoterapeita palīdzība. Jo vairāk cilvēks ir iztukšots emocionāli, jo ilgāk viņš atrodas krīzē, jo vairāk viņam ir vajadzīga palīdzība!
 
    Reaktīvo fāzi un šoka fāzi apvieno un sauc par akūto krīzes fāzi. Par akūto krīzi runā tad, ja tā ilgst ne vairāk, kā 4-6 nedēļas. Šajā fāzē darbojās aizsargmehānisms – noliegšana. Cilvēks noliedz notikušo un tas ir pat vēlams, jo cietušais sāpīgajai īstenībai var tuvoties pakāpeniski. Bet te ir otra medaļas puse, kad cilvēks, izjūtot ekstremālus psihiskus stāvokļus (stress, afekta stāvoklis), noliedz tos un griežas pēc palīdzības tikai tad, kad jau ir psihiskās darbības traucējumi. Cietušajam bar būt dažādas psihiskas reakcijas:
-uztraukums;
-kaunas izjūta;
-vainas izjūta;
-haosa un bezmērķības izjūta;
-psihosomatiskās reakcijas (bezmiegs, sirdsklauves, galvassāpes, sāpes vēderā);
-niknums, agresija
-vēlme izvairīties no sociāliem kontaktiem (izolēšanās) utt.
Arī šajā fāzē vēl nav par vēlu griezties pie speciālista pēc palīdzības.
 
    Izprašanas un risināšanas fāze sākas tad, kad beigušies akūtie notikumi, tas ir apmērām pusgadu vai gadu pēc traumas. Pārejot uz šo fāzi, cilvēks samierinās ar paliekošo ķermeņa bojājumu vai hronisko slimību un domām, ka turpmākajā dzīvē šis trūkums nezudīs, ka jāpierod pie jaunām savstarpējām attiecībām. Šajā fāzē pamazām zūd akūto fāžu simptomi, atgriežas vecie ieradumi un veidojās jauni. Pēc pārdzīvotās krīzes cilvēks kļūst stiprāks. Šīs pēdējās fāzes laikā cilvēks turpina dzīvot, bijušo paņemot līdzi, tas ir kā pēdas pēc ievainojuma – rēta uz ķermeņa ir, bet sāpes vairs nav.
 
    Sarežģījumi pēc neatrisinātas krīzes situācijas.
 
1. Diemžēl var būt tā saucamā sekundārā viktimizācija, kura parādās tiem cietušajiem, kam nav bijis pietiekošs atbalsts pēc nozieguma. Ar sekundāro viktimizāciju ir domāts psihisks stress, kurš rodas sabiedrības neadekvātās un negatīvās reakcijas rezultātā. Tas var parādīties arī tad, kad cilvēks satiekas ar nesapratni un cietsirdību policijā, vai citās institūcijās, vai no ģimenes puses.
Sekundārās viktimizācijas pazīmes:
-       netaisnīguma izjūta;
-       pazemojuma sajūta.
 
2. Ja akūtajā fāzē cilvēkam nepalīdz pārdzīvot krīzi, tad tā var pāriet post traumatiskā stresa sindromā, kurš ilgst un var parādīties pēc vairākiem gadiem. Post traumatiskais stresa sindroms – tā ir atliktā krīze, kura izmaina cilvēku kā personību. Tādā situācijā cilvēkam ir nepieciešama ilgstoša psihoterapija (vismaz 2-3 gadi). Ļoti raksturīga neatrisinātas krīzes pazīme: cilvēks stāsta, ka pēc kāda notikuma viņa dzīvē (piemēram, noziedzības), viss sāka iet greizi.
Šim sindromam ir raksturīgi:
-        Bailes ar iracionālām bažām, ka smagais pārdzīvojums atkārtosies.
-        Hroniska depresija ar vainas izjūtu pret tiem, kas gājuši bojā, un par to, ka pats palicis dzīvs.
-        Izolēšanās tendences ar ievainotu identitātes sajūtu – ir sajūta, ka daļa no paša palikusi notikuma vietā.
-        Psihosomatiski simptomi – sāpes vēderā, galvassāpes, sirdsklauves, paaugstināts asinsspiediens, pastiprināta svīšana.
 
3. Var būt arī vāji atrisinātas traumatiskas krīzes, kad sēras ir iekapsulētas. Ārēji tāds cilvēks izliekas, it kā “būtu visu labi pārcietis”, bet dziļākajā būtībā slēpjas dziļas aizdomas un bailes no dzīves. Pēc tā, kas ir noticis, nekas nav īsti saistošs un iepriecinošs un var iestāties dziļa vientulība. Vienīgā redzamā pazīme tam, ka viss vēl nav kārtībā, nereti izpaužas kā atsevišķa somatiska kaite, kas prasa uzmanību – sāpes krūtīs, augsts asinsspiediens vai vispārējs nemiers.
 
    Kā var palīdzēt nozieguma upurim.
 
Ļoti svarīgi ir atrisināt un izprast krīzi. Izšķirošu nozīmi iegūst praktiska palīdzība un vispārējs tuvinieku un draugu atbalsts, lai piemeklētais gūtu iespēju risināt visu to, ko krīze viņam aktualizē.
Vēlams, lai cietušais saņemtu profesionālu palīdzību. Psiholoģisko palīdzību var sniegt psihologs vai psihoterapeits. Krīzes terapijas mērķis ir sniegt cietušajam simptomātisku atvieglojumu un atgriezt viņu iepriekšējā psiholoģiskā funkcionēšanas līmenī, kurā viņš dzīvoja līdz notikušajam. Psihologa uzdevums ir iedrošināt cilvēku brīvi izpaust savas emocijas un pārdzīvojumus – bēdas, sāpes, vainas izjūtu un agresivitāti. Vajag palīdzēt saprast, ka krīzes izpausmes pilnīgi atbilst notikušajam, ka tas nav nedabiskas, slimīgas vai bīstamas.
Labi atrisināta krīze ir iespēja cilvēkiem iegūt stiprākus spēkus un briedumu.
 
    Kā uzvesties cilvēkam, kurš kļuvis par nozieguma liecinieku.
 
Kā jau bija minēts, šoka fāzē cietušo nedrīkst atstāt vienu bez uzraudzības, tāpēc, ja jūs esat nozieguma liecinieks, vai pirmais, kurš nokļuvis pie cietušā, jums jāzina, ka cietušo nedrīkst atstāt vienu, jo viņš var būt neadekvāts savā uzvedībā un var traumatizēties atkārtoti (neļaut viņam nekur iet, īpaši ja viņš ir ievainots). Obligāti jāizsauc policija 02 vai 112 un, ja cilvēkam ir nepieciešama medicīniska palīdzība, tad vajag izsaukt ātro palīdzību 03 vai 113
 


» ANO Deklarācija

Atpakaļ
developed by nexus